Matemātiķu vakars 2017
Esmu ievērojis, ka cilvēkiem patīk ievērot tradīcijas. Tā piemēram, nesen Priekuļu vidusskolā 16 gadu jubileju svinēja ikgadējais matemātiķu vakars. Kā jau katru gadu, arī šoreiz tika aicināti viesi no Stalbes un Jaunpiebalgas skolas. Par atsaucību nebija jāsūdzas, un kopumā vakarā piedalījās ap 50 skolēni.
Kāds varētu saraukt pieri, iedomājoties  bērnu un jauniešu pulciņu, aizrautīgi velkot kvadrātsaknes un risinot teksta uzdevumus. Tā nebūt nav! Sadalīti  pa pāriem, dalībnieki devās fotomedībās, paralēli saskaroties ar tik neierastām lietām, kā kriptogrammām, viduslaiku metamo kauliņu spēlēm, noslēpumainiem šifriem un citiem pārbaudījumiem.  Drosmīgie vēlāk varēja arī piedalīties savulaik populārā raidījuma ‘’Gribi būt miljonārs?’’ rekonstrukcijā (vienīgā nianse, kas atšķīra mūsu spēli no oriģinālā šova bija tāda, ka mums nebija miljona).
Par labu mūziku atbildēja DJ Arca 9-10 un, protams, neiztika arī bez neatņemamās vakara sastāvdaļas – lielās svētku tortes.
Rodas jautājums – kā matemātiķu vakars ir spējis kļūt par tik stabilu tradīciju, katru gadu pulcējot arvien jaunus un jaunus dalībniekus? Vislielākie nopelni par to, protams, pienākas pasākuma ‘’mammai’’, Priekuļu vidusskolas matemātikas skolotājai Ingai Ruskulei. Tomēr veiksmes formulā ir vēl kāds elements – vakara organizēšanā un uzdevumu veidošanā ļoti aktīvi iesaistās paši Priekuļu vidusskolas skolēni, arī tie, kuriem matemātikā nemaz tik spīdoši neveicas.
Uz tikšanos nākamgad!
 
Oicis Zaļkalns


Ēnu diena - 2017

Mans interešu loks ir visai specifisks. Ņemot to vērā, es jau ilgāku laiku raudzījos uz diplomātiju un starptautiskajām attiecībām kā uz potenciālo jomu, ar kuru saistīt savu nākotni. Šī iemesla dēļ nolēmu ēnot Latvijas vēstnieku Somijā Uģi Bambi. Vēstnieka CV radīja iespaidu par šajā arodā pieredzējušu un kompetentu cilvēku.
Tāpat es vienmēr biju lūkojies uz Somiju kā paraugzemi tās veiksmīgā progresa, neatkarības nosargāšanas, augstā izglītības līmeņa un citu iemeslu dēļ. Vēstniecība uz manu lūgumu atbildēja pozitīvi, sagādājot man mazo triumfu. Un jau 13. februāra vakarā devos uz Helsinkiem, pirms tam iegādājies iespējami lētākās autobusu un prāmju biļetes. Sanāca arī pa kādam misēklim - savā naivumā biju iedomājies, ka nakti varēšu pavadīt Tallinas autoostā, taču naktssargs laipni paskaidroja, ka nevarēšu vis. Tonakt atlikušās 4 stundas, kas bija jāgaida līdz prāmim, pavadīju kādas ēkas kāpņutelpā un pastaigājoties pa naksnīgās pilsētas centru un tā apkārtni. Izrādās, ka var notikt arī tā.
Nākamajā rītā jau biju Helsinkos. Vēstniecībā tiku uzņemts tiešām laipni. Man ierādīja dienesta dzīvokli, kur todien varēju palikt, pēc tam notika pieņemšana pie vēstnieka.  Tikšanās laikā es secināju, ka mans priekšstats par diplomātiju ir bijis krietni trūcīgāks, nekā pats iepriekš biju domājis. Vēstnieks atzina, ka vairākas starptautisko attiecību teorijas, ko viņš savā laikā apguvis augstskolā, mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā kļuvušas nederīgas. Arī tādēļ viņš uzsvēra, ka Latvijai nepieciešams saglabāt savu nelielo noteicošo interešu kodolu, ko pēc tam var pielāgot dažādām pārmaiņām starptautiskajā vidē. Daudz uzzināju par vēstnieka darba pienākumiem, kas paredz Latvijas pārstāvēšanu un reprezentēšanu Somijā, palīdzību mūsu uzņēmējiem, kas cenšas iekļūt Somijas tirgū, kā arī labu attiecību nodrošināšanu starp abām valstīm. Pēc tam arī iepazinu vēstniecības ēku, kura savā būtībā ir Latvijas teritorija, kas garantē vēstniecībai un tās darbiniekiem diplomātisko neaizskaramību. Tāpat interesants šķita fakts, ka šī ēka pildījusi Latvijas vēstniecības funkciju arī pirmās brīvvalsts laikā. Iepazinos arī ar konsula darbu, kas paredz Somijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu tiesību aizstāvēšanu un palīdzību nepieciešamības gadījumā. Jāpiemin, ka šobrīd Somijā dzīvo ap 2000 Latvijas pilsoņu. Kad vaicāju vēstniekam, ko, viņaprāt, mēs varētu mācīties no somiem, viņš pieminēja populāro un somu tautas iemīļoto vārdu ‘’sisu’’, kuram pat nav noteikta tulkojuma, bet tā aptuvenā nozīme ir ‘’apņēmība’’, ‘’stingrība’’ un ‘’neatlaidība’’. Iespējams, ka tieši šī somu tautas īpašība – nolikt savu mērķi un pakāpeniski uz to tiekties – arī kļuvusi par valsts panākumu atslēgu. Manuprāt tā ir laba  pamācība mums, kas visu grib panākt tagad un tūlīt.
Ēnu dienas noslēgumā man bija iespēja piedalīties Lietuvas neatkarības dienai veltītā pasākumā, ko pašā pilsētas sirdī, Helsinku katedrāles kriptā, rīkoja Lietuvas vēstniecība. Jāteic, ka diezgan negaidīta bija leģendārā lietuviešu neatkarības kustības līdera Vītauta Landsberģa uzstāšanās ar runu, pēc kuras viņš savā cienījamajā 84 gadu vecumā spēlēja klavieres.  Pieņemšanā piedalījās vairāku valstu diplomāti un citi augsti viesi, man kā vidusskolniekam tur bija grūti neapjukt. Taču es vismaz iepazinu kādu daļiņu vēstnieka ikdienas. Domāju, ka  ‘’ēnu diena’’ mums ir neatkārtojama iespēja. Manējā bija iespaidiem pārbagāta, un vēl bija jāpaiet kādam laiciņam, lai prātā sakopotu visu iegūto informāciju. Par to paldies vēlos teikt vēstniekam Uģim Bambem un vēstniecības darbiniekiem – Santai Rosickai, Alisei Barvikai un Edgaram Bulvānam. Latvijā es atgriezos ar krietnu pieredzes bagāžu.

11.klases skolnieks Pauls Ernests Pūliņš


Mums bija iespēja ēnot Cēsu novada pašvaldības komercdarbības speciālistu V. Nītiņu, kurš  ir strādājis par skolotāju arī Priekuļu vidusskolā. 
Ēnu dienā mums pastāstīja par to, kā Cēsu novadā  atbalsta jaunos uzņēmējus. Iepazināmies  arī ar vairāku uzņēmumu “veiksmes stāstu”, kas mūs motivēja ne tikai censties sasniegt savus mērķus, bet arī lika mums  domāt par savu uzņēmumu veidošanu nākotnē.
Tāpat arī mums tika dota iespēja apskatīt Cēsu pašvaldības ēku, iepazīties ar cilvēkiem, kas tajā strādā, redzēt viņu darba vietas un vērot ikdienas nodarbes. Cēsu pašvaldībai ir ļoti svarīgi, lai cilvēki  Cēsu novadā justos pēc iespējas labāk.  Tika uzklausītas arī mūsu domas par to, ko Cēsīs vajadzētu attīstīt, lai Cēsu novads kļūtu par izcilu vietu dzīvei.

10.klases skolnieces Estere Rita Vilciņa un Liāna Balode


Es ēnoju režisoru un auto raidījumu vadītāju Paulu Timrotu, jo mana aizraušanās ir automašīnas.
Ēnošanas laikā tika veidota jauna epizode raidījumam “zeKURBULIS”, kurā intervē autosportistus un runā par autosportā aktuālām tēmām.
Tā kā aktuāla tēma bija Ēnu diena, P.Timrots man piedāvāja sniegt nelielu interviju viņa raidījumam. Parunājām par autosportu un dzīvi.

11.klases skolnieks Artūrs Jakovčiks

 

 

Nometne ,,ČETRAS ATSLĒGAS 2016"

 

 

Izglītojoša un atpūtas nometne Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadu talantīgajiem bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem ,,ČETRAS ATSLĒGAS 2016" šogad aizritēja Priekuļu vidusskolā.

Bērni pētīja vēstures, ģeogrāfijas, ekonomikas un politikas jomas, kā arī iepazina debašu mākslu, mācījās domāt plašāk un dziļāk, apguva prasmi argumentēt, uzrunāt un pārliecināt publiku, sadarboties. Un, protams, ieguva jaunus draugus, jautri un lietderīgi pavadīja brīvo laiku. Sportoja, sapņoja, vēroja zvaigžņu lietu, spēlēja galda spēles, prātoja un klausījās, un diskutēja, un debatēja, un improvizēja...

Šī ir jau trešā reize, kad tiek organizēta nometne ''ČETRAS ATSLĒGAS". Iepriekšējos gados tā notikusi Amatas un Līgatnes novados. Noslēguma pasākumā tika izlozēts, kurā novadā nometne tiks rīkota  nākamajā vasarā. Un pilnā loze tika  Jaunpiebalgas novadam. Apsveicam.    

Nometnes gaitai un notikumiem iespējams sekot arī interneta vietnē: atslegas2016.blogspot.com

Nometne bērniem un viņu ģimenēm ir balva par čaklu un atbildīgu mācību darbu, iesaistīšanos sabiedriskās aktivitātēs. Nometnes izmaksas sedz pašvaldība, lai atbalstītu sava novada talantīgos un mērķtiecīgos jauniešus.

Bērni tā arī apņēmības pilni solīja – čakli mācīties jaunajā mācību gadā, lai nākamajā vasarā atkal varētu tikties nometnē ,,ČETRAS ATSLĒGAS 2017”, kurā slēgsim durvis uz sabiedriskajām attiecībām, publisko runu, lietišķo etiķeti un mediju zinībām.

 

Amatas novada pašvaldības apvienotās izglītības pārvaldes metodiķe Diāna Briede